Vai atceries tās fantastiskās reizes, kad, maziņa būdama, izrakņāji mammas skapi un uztaisīji mazo modes skati, izrādot visus mammas skaistākos tērpus, rotaslietas, kosmētiku un, protams, kurpes? Vai, kad pēc iepirkšanās nodefilē savā mīļotā priekšā, tā atrādot, ko skaistu esi sev sagādājusi? Vai arī to mirkli, kad atver vecāsmammas pūra lādi un ieraugi smalki izšūtās blūzes, kažokādas apkakles un tamborētos cimdus, un nespēj turēties pretim to visu pielaikot?

Man šīs spontānās modes skates vienmēr ir bijušas ārkārtīgi mīļas. Varbūt arī tāpēc mans kurpju un kleitu skapis ir dzīvokļa izmēros un gandrīz katru dienu gaidu Tevi atnākam ciemos, lai pazustu tā dzīlēs un izspēlētos “pārģērbšanos” pēc sirds patikas. Pagājšnedēļ man atkal uznāca kāre pēc šādas avantūras, un manis ģērbtās lelles lomā šoreiz nu gadījās būt manai labajai rokai un kājai – Sofijai. Izvilkām no skapja skaistākās Natālijas Jansones kleitas (Ak, meitenes! Tās krāsas! Un audumi! Un drapējumi!), izvārtījāmies pa gultu, sadraudzējāmies ar spoguļiem un skraidījām pa dzīvokli apakšveļā, piemērotākās kurpes pie kleitām meklēdamas (vissvarīgākā daļa, protams, kāpēc gan tērēt laiku sevis piesegšanai). Tas bija burvīgi – paldies Tev, Sofij!

Saka jau, ka laba daudz nevajag, bet es teikšu tā – laba varbūt arī daudz nevajag, bet ļoti laba vajag daudz! Tāpēc nāc ciemos, mana skaistā dāma, un atgriezīsimies nedaudz bērnībā, kad ietērpāmies visskaistākajās kleitās un staigājām visaugstākajos papēžos! Bet atšķirībā no tiem laikiem, tagad Tev nav jāgaida vairāki gadi, kamēr izaugsi tik liela, lai mammas kleitas derētu. Tagad Natālijas radītās viskozes pasakas ir pāris minūšu attālumā!

Kleitas: Natālija Jansone

Soma: My Choice

Kurpes: Pons Quintana