Vakar padalījos ar manas un žurnāla “Lilit” sadarbības rezultātu. Nu pienācis laiks citam saviļņojuma mirklim – mans tik baltais, gaisīgais un nedaudz abstraktais salons ir iekļuvis arhitektūras dievu žurnāla “Latvijas architektūra” Jūnija/jūlija numurā! Un ne tikai fotogrāfiju veidā – tās papildinātas ar ārkārtīgi interesantu rakstu par šodienas Rīgas radošo kvartālu attīstību un to vietu dizainu, kas sludina sevi par radošo prātu un vintage piekritēju pulcētājiem, kā arī, protams, par to, kas tad īsti ir mainījies pie manis un ko tas ir devis tai sajūtiņai.

“Latvijas architektūra” gan nav bijusi vienīgā, kas stāstījusi par mana dzīvokļa pārvēršanos putu mākonī (lai gan šī interpretācija ir visplašākā un profesionālākā no interjera viedokļa) – īsākas un garākas publikācijas bijušas daudz kur. Bet tās visas stāsta par rezultātu, bet neviens nav redzējis procesu un to, KĀ tas viss pārtapa…līdz šim. Pirms ķeries pie ieskanētā “Latvijas architektūras” raksta lasīšanas, pirmizrāde tam, kas manā buduārā notika to 2 nedēļu laikā, kad netikāmies:

Foto: “Latvijas architektūra” jūnijs/jūlijs 2013